Darba laikā ar žurnālu Drawing es ik pa laikam apmeklēju Ņujorkas Augšējā Austrumu pusē kopā ar Entoniju Panzeru, izcilu drafta sagatavotāju un skolotāju Huntera koledžā. Viņš ir cieņas un siltuma cilvēks, un man patīk ar viņu tērzēt. Panzera uzrakstīja grāmatu par Leonardo figūru zīmējumiem un skiču burtiem, un viņš zīmēja oriģinālās ilustrācijas, kuras iedvesmoja renesanses laikmeta meistara skices, lai pievienotu domas un izpēti. Viņš piekrita man publicēt daļu no viņa nodaļas Zīmēšana nodaļās, un, strādājot pie tā, es saskāros ar šo rindkopu, kas patiešām izraisīja manu interesi. Tas ir par Leonardo slaveno zīmējumu Vitruvian Man.
Apmeklējot Venēcijas akadēmiju (2007. gada vasarā), es atklāju divus zīmējuma aspektus, kas nav reproducējami. Pirms galīgā zīmējuma jābūt izgatavotam vēl vienam zīmējumam vai vismaz skicei, jo to var skaidri izveidot, ar dziļu iespaidu papīrā gan zīmējuma reto, gan versijas malās iegrieztās līnijas, kas izgatavotas ar irbuli. Šīs iegrieztas līnijas lieliski atbilst figūras kontūrai, kā arī dažu lielo muskuļu grupu malām, kas ir īpaši redzamas kājās. Bez tam zīmējumā ir sīkas spraugas, kas apzīmē būtiskos krustošanās punktus. Tie ir acīmredzami tur, kur aplis šķērso kvadrātu, kvadrāta stūros, kur katras no četrām rokām vidējo pirkstu gali pieskaras kvadrātam un aplim, pie pirkstu un plaukstu platuma atzīmēm mērīšanas līnija zīmējuma apakšā, dažādos citos sejas un rumpja punktos un, pats galvenais, pašā nabas centrā. Sākotnējam zīmējumam vajadzēja būt virs pēdējās lapas un caurdurt ar tapu, lai apzīmētu būtiskākos punktus. Tad skice tika iegriezta ar irbuli, un iespaids caur augšējo loksni tika nodots loksnei zem tā. Pēc tam tika pievienotas tintes līnijas, un tās ir tik perfektas un pilnīgas, ka pastāv zīme, ka zīmējums tika veikts tikai pēc rūpīgas un rūpīgas sagatavošanas, tāda veida sagatavošanās, kādu izmantoja prezentācijai vai mācību nolūkiem.